STARPTAUTISKĀS ŠĶĪRĒJTIESAS

„RIETUMI – AUSTRUMI”

Reģ.Nr.40003762812

 

REGLAMENTS

jaunā redakcijā

apstiprināts ar 2017.gada 9.februāra dibinātāja lēmumu Nr.1/9-02-2017

1. Nosaukums. Statuss. Atrašanās vieta. Dibinātāji.

1.1. Šķīrējtiesas nosaukums ir Starptautiskā šķīrējtiesa „RIETUMI – AUSTRUMI”, turpmāk tekstā – Šķīrējtiesa.

1.2. Šķīrējtiesa ir pastāvīga šķīrējtiesa, nav juridiska persona un Šķīrējtiesas procesa organizēšana, kā arī strīdu izskatīšana Šķīrējtiesā nav komercdarbība. Šķīrējtiesas atrašanās vieta ir Brīvības gatve 236-65, Rīgā, LV-1039.

1.3. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Risinājumi un Tehnoloģijas”, vienotais reģ.Nr.40008237770.

1.4. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas organizē Šķīrējtiesas procesu, pārrauga un nodrošina Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pats strīdus nešķir un nav tiesīgs iejaukties strīdu izšķiršanā. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Šķīrējtiesas dibinātājs, patstāvīgi nosakot tā iecelšanas termiņus un kārtību.

1.5. Šķīrējtiesas mājas lapas adrese ir: www.skirejtiesarietumiaustrumi.mozello.lv

 

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Strīda izšķiršana Šķīrējtiesai ir pakļauta tikai tad, ja puses par to ir vienojušās likumā noteiktā kārtībā.

2.2. Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:

·    kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

·    kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

·    kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

·    par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

·    par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

·    par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

·    starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

·    par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

2.3. Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanās kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

2.4. Šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu un šo Reglamentu. Šķīrējtiesa civiltiesiskos strīdus izskata saskaņā ar pušu vienošanos, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, Šķīrējtiesu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

 

3. Šķīrējtiesas līgums

3.1. Šķīrējtiesas līgums ir Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda  (kas jau radies vai var rasties) nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, ko var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.

3.2. Šķīrējtiesas līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot likumā noteiktās prasības un ierobežojumus, un tas ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts. Šķīrējtiesas līgumu, kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ievērojot likumā noteiktos šķīrējtiesas kompetences ierobežojumus. Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

3.3. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par pastāvīgo šķīrējtiesu vai ad hoc šķīrējtiesu, šķīrējtiesas procesa norises vietu, procesa valodu, šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, ievērojot likumā noteikto, šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību un citiem jautājumiem, ko puses uzskata par svarīgiem.

3.4. Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

 

4. Šķīrējtiesas sastāvs

4.1. Šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdus, kas pakļauti Šķīrējtiesai. Puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu Šķīrējtiesas sastāvā, bet tam jābūt nepāra skaitlim. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, tad Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.

4.2. Šķīrējtiesas sastāvā var būt viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās.

 

5. Šķīrējtiesnešu iecelšana

5.1. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šo Reglamentu no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta (Reglamenta pielikums Nr.1), ievērojot pušu līdztiesību.

5.2. Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.

5.3. Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to paziņojusi otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

5.4. Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, to ieceļ abas puses vienojoties no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Ja puses nevar vienoties, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

5.5. Ja strīdu izskata trīs šķīrējtiesneši, katra no pusēm ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri savstarpēji vienojoties, no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šī Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja kāda no pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesneši nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, tos ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

 

6. Šķīrējtiesnesim izvirzāmās prasības, šķīrējtiesneša neatkarība, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanās kārtība

6.1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst Šķīrējtiesu likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši Šķīrējtiesas līguma un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesnesim jāpilda savu pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei un viņam jābūt objektīvam, neatkarīgam un taisnīgam.

6.2. Šķīrējtiesnesis var tikt iecelts no Šķīrējtiesnešu saraksta (Reglamenta pielikums Nr.1). Šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma 14.un 15.panta prasībām un ir rakstveidā piekrituši būt Šķīrējtiesnešu sarakstā.

6.3. Šķīrējtiesnešu atbilstību Šķīrējtiesu likuma prasībām apliecina Šķīrējtiesas dibinātājs, pamatojoties uz katra šķīrējtiesneša iesniegto rakstveida apliecinājumu, ka viņš atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām, un dokumentiem, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

6.4. Lietas dalībnieks var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja:

·        uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likumā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;

·        viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām;

·        viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;

·        citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.

6.5. Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no likumā minētajiem apstākļiem, kas ir par pamatu šķīrējtiesneša noraidīšanai, nosūtot Šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināms pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

6.6. Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas līgumā vai šajā Reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

6.7. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

6.7.1.ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

6.7.2.ja šķīrējtiesnesis atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;

6.7.3.ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša atcelšanu;

6.7.4.ja uz šķīrējtiesnesi ir attiecināmi Šķīrējtiesu likumā noteiktie ierobežojumi;

6.7.5.ar šķīrējtiesneša nāvi;

6.7.6.ja šķīrējtiesnesis ir atteicies no strīda izskatīšanas;

6.7.7.ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savas funkcijas prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ, vai bez attaisnojoša iemesla savlaicīgi nepilda savas funkcijas.

6.8. Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību. Ja puses par to nav vienojušās, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.

 

7. Šķīrējtiesneša nomainīšana

7.1. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ, ievērojot Šķīrējtiesu likumā un šajā Reglamentā noteikto.

 

8. Korespondence

8.1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā, kā arī puses tos ir tiesīgas saņemt personīgi. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), Šķīrējtiesa otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.

8.2. Dokumentus, kas minēti Reglamenta 8.1.punktā, fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, - uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar Šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai – uz tās juridisko adresi.

Dokumentus, kas minēti Reglamenta 8.1.punktā, elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

8.3.Šķīrējtiesas nosūtītie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

8.4. Paziņojumu par pirmo Šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

 

 

9. Šķīrējtiesas procesa vieta

9.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, Šķīrējtiesas process notiek telpās pēc Šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses: Brīvības gatve 236-65, Rīgā, LV-1039. Šķīrējtiesai adresējamā korespondence ir nosūtāma pēc iepriekšminētās adreses.

 

10. Procesuālie termiņi

10.1. Procesuālās darbības izpilda šajā Reglamentā noteiktajos termiņos. Procesuālos termiņus nosaka Šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot Šķīrējtiesu likuma un šī Reglamenta noteikumus. Līdz Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus nosaka Šķīrējtiesas priekšsēdētājs saskaņā ar šo Reglamentu.

10.2. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

10.3. Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

10.4. Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

10.5. Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

10.6. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

10.7. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

10.8. Šķīrējtiesas sastāvs vai Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, ievērojot šajā Reglamentā noteikto kārtību, var pagarināt tos procesuālo darbību termiņus, kurus pati ir noteikusi. Reglamentā noteiktus procesuālos termiņus nevar pagarināt.

10.9. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pamatota pieteikuma var atjaunot, ja Šķīrējtiesas sastāvs vai Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

 

11. Prasības pieteikums

11.1. Prasības pieteikumu noformē rakstveidā un tajā norāda:

·         prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

·         atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

·         ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

·         prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;

·         prasības priekšmetu, prasības summu un tās aprēķinu;

·         prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

·         prasītāja prasījumus;

·         pievienoto dokumentu sarakstu.

·         citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai;

11.2.Prasības pieteikumam pievieno:

·           šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;

·           līgumu, kura sakarā strīds radies;

·           dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

·           tikpat daudz prasības pieteikuma norakstus, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku;

·           pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas, šķīrējtiesneša (-u) honorāra un pasta izdevumu samaksu.

11.3. Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā.

 

12. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu

12.1. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:

• par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
• par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;
• par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

 

13. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

13.1. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.

 

14. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

14.1. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

• prasības pieteikumā nav visu šā reglamenta 11.1.apakšpunktā noteikto rekvizītu;
• prasības pieteikumam nav pievienots kāds no šā reglamenta 11.2.apakšpunktā noteiktiem dokumentiem.

14.2. Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts Šķīrējtiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

Ja trūkumi nav būtiski, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā.

 

15.Prasības nodrošinājums

15.1. Prasītājs ir tiesīgs lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu nodrošināt prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma normām pirms prasības celšanas Šķīrējtiesā.

15.2. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis strīda izskatīšanai Šķīrējtiesā.

 

16. Lietas sagatavošana izskatīšanai

16.1. Ja prasības pieteikuma pieņemšanai nav šķēršļu, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ierosina lietu un nozīmē lietas izskatīšanas datumu. Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms Šķīrējtiesas sastāvam no trim šķīrējtiesnešiem, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Šķīrējtiesneši tiek iecelti saskaņā ar šī Reglamenta 5.punktu. Paziņojumu par pirmo Šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem vai nodod pret parakstu ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

16.2. Atbildētājs piecpadsmit dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniedz Šķīrējtiesai un prasītājam savu atsauksmi par prasību.

16.3. Atsauksmē atbildētājs norāda:

·         vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

·         savus iebildumus pret prasību;

·         apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

·         citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;

·         savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

16.4. Atsauksmi iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.

 

17. Pretprasība

17.1. Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts šķīrējtiesas līgumā. Ja puses ir vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par pretprasības kārtību, to nosaka šis Reglaments.

17.2. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši šī Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja termiņš pretprasības sniegšanai ir nokavēts, to var atjaunot pēc atbildētāja lūguma gadījumā, ja atbildētājs reizē ar lūgumu iesniedzis termiņa nokavēšanu attaisnojošu iemeslu pierādījumus. Gadījumā, ja atbildētāja lūgums ir pamatots, Šķīrējtiesa (Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai Šķīrējtiesas sastāvs) atjauno nokavēto termiņu un pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja Šķīrējtiesa (Šķīrējtiesas priekšsēdētājs  vai Šķīrējtiesas sastāvs) uzskata atbildētāja lūgumu par nepamatotu, tā pretprasību atstāj bez izskatīšanas un atdod to iesniedzējam.

 

18. Procesa valoda

18.1. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu. Ja puses nav par to vienojušās, šķīrējtiesas procesa valodu nosaka Šķīrējtiesas sastāvs.

18.2. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek šķīrējtiesas process.

18.3. Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesas sastāvs pieaicina tulku. Procesa dalībniekam, kuram nepieciešamas tulks, ne vēlāk, kā 5 darba dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz Šķīrējtiesas sastāvam rakstisks iesniegums par tulka pieaicināšanu un maksājuma dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Šķīrējtiesas Reglamentā noteiktajā kārtībā un apmērā. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad attiecīgais Šķīrējtiesas procesa dalībnieks ir iemaksājis Šķīrējtiesā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.

 

19. Strīda pakļautības šķīrējtiesai noteikšana

19.1. Strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un, ja saskaņā ar Šķīrējtiesas likumu un Reglamenta 2.punktu, tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei. Par strīda pakļautību lemj Šķīrējtiesas sastāvs, tai skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

19.2. Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti Šķīrējtiesai līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.

19.3. Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

 

20. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

20.1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, Šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā, ievērojot vienlīdzīgas pušu procesuālās tiesības un sacīkstes principu. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

20.2. Mutvārdu procesā Šķīrējtiesas sastāvs rīko Šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī pārbaudītu pierādījumus. Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav Šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

20.3. Rakstveida procesā Šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.

20.4. Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

 

21. Pušu pārstāvji

21.1. Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātu advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

21.2. Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziska persona, izņemot personu:

·         kura nav sasniegusi pilngadību;

·         kurai nodibināta aizgādnība;

·         kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

·         kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar Šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;

·         kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

·         kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

Konstatējot šos apstākļus, Šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Šķīrējtiesas Šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai Šķīrējtiesas procesos.

 

 

 

 

22. Pierādījumi

22.1. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

22.2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

22.3. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

22.4. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.  

 

23. Ekspertīze

23.1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.

23.2. Puses pēc Šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

23.3. Pēc puses lūguma Šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.

23.4. Eksperts tiek pieaicināts tikai tad, ja puse, kura lūgusi eksperta pieaicināšanu, iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.

 

24. Pušu neierašanās

24.1. Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz Šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, Šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.

 

25. Protokols

25.1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt sēdes protokolēšanu pusei ir jāiesniedz Šķīrējtiesas sastāvam ne vēlāk, kā piecas darba dienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma.

25.2. Protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs, ne vēlāk kā trešajā dienā pēc Šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs.

 

26. Puses izstāšanās procesuālās sekas

26.1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

26.2. Šādā gadījumā Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai.

26.3. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu Šķīrējtiesā.

 

27. Tiesības uz iebildumiem

27.1. Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesu likuma, šī Reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz Šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.

27.2. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs.

27.3. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.

 

28. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā. Šķīrējtiesnešu parakstu apliecināšanas kārtība.

28.1. Visi Šķīrējtiesas nolēmumi (lēmumi un spriedumi), ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu, ievērojot Šķīrējtiesu likumā noteiktos izņēmumus.

28.2. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams.

28.3. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.

 

29. Šķīrējtiesas lēmumi

29.1. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.

 

30. Strīda izšķiršanas atlikšana

30.1.Šķīrējtiesas sastāvs var atlikt strīda izšķiršanu:

·         ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;

·         pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;

·         pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu pusēm iespēju vienoties par izlīguma slēgšanu;

·         nepieciešamības gadījumā pēc Šķīrējtiesas sastāva iniciatīvas.

30.2. Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par Šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

30.3. Nākamās Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesas sastāvs paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumu. Pēc strīda izšķiršanas atlikšanas tā izšķiršana nākamajā sēdē atsākama no jauna.

 

31. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

31.1.Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums apturēt Šķīrējtiesas procesu, ja:

·         mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

·         puse zaudējusi rīcībspēju – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

·         Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu – līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;

·         lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā – līdz likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā.

31.2. Šķīrējtiesas sastāvs pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

·         puse slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā – līdz brīdim, kad izbeigušies minētie apstākļi;

·         Šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi – līdz brīdim, kad Šķīrējtiesā iesniegts eksperta (-u) atzinums.

31.3. Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

 

32. Prasības atstāšana bez izskatīšanas

32.1.Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, kā arī ja prasītājs atkārtoti neierodas uz Šķīrējtiesas sēdi, ja strīds izskatāms mutvārdu procesā, un nav lūdzis strīdu izšķirt bez viņa klātbūtnes.

32.2. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu Šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā Reglamentā noteikto kārtību.

 

33. Šķīrējtiesas spriedums

33.1. Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu rakstveidā. Ja Šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

33.2. Spriedumā norāda:

·         Šķīrējtiesas sastāvu;

·         sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;

·         ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;

·         strīda priekšmetu;

·         sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;

·         secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;

·         piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;

·         konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

·         kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

·         kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

·         šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;

·         pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;

·         izdevumus, kas saistīti ar pierādījumu savākšanu lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;

·         citu informāciju, ko Šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

33.3.Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darba dienu laikā no tā taisīšanas dienas.

 

34. Sprieduma labošana, izskaidrošana, papildsprieduma taisīšana un sprieduma izpildīšanas kārtība

34.1. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.

34.2. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

34.3. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

34.4. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā likumu un šī Reglamenta 33.punktu.

34.5. Šķīrējtiesas spriedums izpildāms šādā kārtībā:

1)      Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nevar būt īsāks par 10 dienām;

2)      ja Šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei;

3)      Šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, vai arī lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

 

35. Izlīgums

35.1. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot gadījumā, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.

35.2. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, Šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un Šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu Šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam Šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam Šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.

 

36. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

36.1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1)      prasītājs atteicies no prasības;

2)      vienojas par izlīgumu;

3)      šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;

4)      Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs Šķīrējtiesai;

5)      fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā ir izbeidzams.

36.2. Ja šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas Reglamenta 36.1.punkta pirmajā vai otrajā daļā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts Šķīrējtiesas Reglamenta 36.1. trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

 

37.Šķīrējtiesas procesa izdevumi

37.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītie izdevumi un šķīrējtiesnešu honorārs. Papildus Šķīrējtiesas procesa izdevumiem ir iespējami ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

37.2. Ar strīda izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

·         Šķīrējtiesas tiesvedības maksa;

·         summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;

·         ar Šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;

·         šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi saistītie Šķīrējtiesas izdevumi, ja pēc pušu vienošanās strīds tiek izskatīts ārpus Šķīrējtiesas atrašanās vietas;

·         citi iespējamie ar strīda izskatīšanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot Reglamenta noteikumus.

37.3. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

·         izdevumi par juridisko palīdzību;

·         ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

37.4. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, veida un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti saskaņā ar šo reglamentu.

37.5. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc prasītāja lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt Šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša (-u) honorāra apmēru.

37.6. Gadījumos, kad strīds tiek izšķirts svešvalodā, kā arī citos gadījumos strīda sarežģītības dēļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu lēmumu ir tiesīgs noteikt palielinātu Šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša (-u) honorāra apmēru, piemērojot koeficientu 1,5.

37.7. Ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās citādi, maksu par ekspertīzes veikšanu, par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus Šķīrējtiesas noteiktā kārtībā maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos, kā arī ekspertīzes veikšanu šķīrējtiesas procesā. Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.

37.8. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.

37.9. Ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus un šķīrējtiesneša (-u) honorāru to faktiskajā apmērā jāiemaksā Šķīrējtiesas norādītajā norēķinu kontā.

37.10. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesas sastāvs piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas sastāva apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

37.11. Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, Šķīrējtiesas sastāvs pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.

37.12. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, Šķīrējtiesas sastāvs pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.

37.13. Ja prasība noraidīta, Šķīrējtiesas sastāvs pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.

37.14. Ja puses noslēgušas izlīgumu un tajā nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc puses iesnieguma sadala Šķīrējtiesas sastāvs.

37.15. Ja starp pusēm ir strīds par izdevumu sadali vai kādas šaubas, jautājumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.

37.16. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

·      izdevumi juridiskās palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 25 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas;

·      ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi - izdevumu faktiskajā apmērā.

37.17. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež  no  atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

 

38.Prasības summa

38.1. Prasības summa ir:

·         prasībās par naudas piedziņu - piedzenamā summa;

·         prasībās par mantas izprasīšanu - izprasāmās mantas vērtība;

·         prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem - visu maksājumu un devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par trim gadiem;

·         prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem - visu maksājumu un devumu kopsumma par trīs gadiem;

·         prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu - summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

·         prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

·         prasībās par mantas nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu - maksājuma kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā, bet ne vairāk kā par trīs gadiem;

·         prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu - tā vērtība, bet ne mazāka par tā kadastrālo vērtību;

·         prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem - visu prasījumu kopsumma.

38.2. Ja norādītā prasības summa neatbilst izprasāmās mantas īstai vērtībai, prasības summu nosaka Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai Šķīrējtiesas sastāvs.

 

39. Konfidencialitāte un procesa dokumentu glabāšana

39.1. Ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.

39.2. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas un Šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

39.3.Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.

39.4. Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa dokumentus glabā 10 gadus pēc procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību. Ja Šķīrējtiesa izbeidz savu darbību, tās dibinātājs nodod šķīrējtiesas procesu dokumentus glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Izdevumus par šķīrējtiesas procesu dokumentu glabāšanu sedz Šķīrējtiesas dibinātājs.

 

40. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un šķīrējtiesneša (-u) honorārs (uzrādīti bez pievienotās vērtības nodokļa; izdevumiem tiek papildus pievienots pievienotās vērtības nodoklis)

40.1. Tiesvedības maksa mantiskās prasības lietās*:

·         Līdz 1500 EUR

15% no prasības summas, bet ne mazāk kā 200,00 EUR

·         1500,00 EUR - 6000,00 EUR

320,00 EUR + 4% no prasības summas, kas pārsniedz 1500,00 EUR

·         6000,00 EUR - 20000,00 EUR

980,00 EUR + 3% no prasības summas, kas pārsniedz 6000,00 EUR

·         20000,00 EUR - 100000,00 EUR

1070,00 EUR + 2% no prasības summas, kas pārsniedz 20000,00 EUR

·         100000,00 EUR - 500000,00 EUR

2950,00 EUR + 1% no prasības summas, kas pārsniedz 100000,00 EUR

·         Vairāk par 500000,00 EUR

8750,00 EUR + 0,6% no prasības summas, kas pārsniedz 500000,00 EUR

*Ja mantiskā prasība tiek izskatīta svešvalodā vai īpaši sarežģītā lietā, tad prasības summa maksājama, piemērojot koeficientu 1,5.

40.2. Tiesvedības maksa nemantiskās prasības lietās*:

·         700,00 EUR

*Ja nemantiskā prasība tiek izskatīta svešvalodā vai īpaši sarežģītā lietā, tad prasības summa maksājama, piemērojot koeficientu 1,5.

40.3. Šķīrējtiesnešu honorārs

·         Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis - 570 EUR;

·         Ja strīdu izskata vairāki šķīrējtiesneši - Papildus noteiktajai tiesvedības maksai maksājams šķīrējtiesnešu honorārs 75% apmērā no tiesvedības maksas par katru šķīrējtiesnesi, sākot no otrā.

40.4. Papildus izmaksas

·         Tulka pakalpojumi

Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītas tāmes.*

*Tāmē tiek iekļauti Šķīrējtiesas izdevumi tās administratīvo izdevumu segšanai 20% apmērā no zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītas tāmes.

·         Protokolēšana

Pusei, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiemaksā šķīrējtiesai atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem 170 EUR apmērā par katru strīda izskatīšanas dienu neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita.

·         Eksperta pakalpojumi

Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītas tāmes.*

* Tāmē tiek iekļauti Šķīrējtiesas izdevumi tās administratīvo izdevumu segšanai 20% apmērā no eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītas tāmes.

·         Ceļa izdevumi

Ja strīdu neizšķir Šķīrējtiesas atrašanās vietā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem. Izdevumos ietilpst telpu un iekārtu aprīkojuma noma un citi saistītie izdevumi, ja Šķīrējtiesai šādi izdevumi ir paredzami.

·         Citi izdevumi

Ja kāda no pusēm vienas lietas ietvaros lūdz izsniegt Šķīrējtiesas lietā esošo dokumentu kopijas vairāk kā 5 lapu apmērā, attiecīgā puse iemaksā Šķīrējtiesas norādītajā kontā  izdevumus saistībā ar šķīrējtiesas lietas kopēšanu 0,25 EUR par katru lapu.

Piezīme: Gadījumos, kad ir nepieciešams un nav zināms eksperta, tulka, citu šķīrējtiesas pieaicināto personu vai citu izdevumu izmaksas, šķīrējtiesa nosaka iemaksājamās summas apmēru. Pēc faktisko izdevumu summas aprēķina un attiecīgās puses iesnieguma saņemšanas, pārmaksātā summa tiek atmaksāta.

 

Rīgā, 2017.gada 9.februārī